Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

12.12.2006

Noteikumi nr. 999

Rīgā

Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu

 

(prot. Nr.66  36.§)

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par dzīvojamo telpu īri"
11.3 panta trešās daļas
1. un 2.punktu

 

1. Noteikumi nosaka kārtību:
1.1. kādā dzīvojamās telpas īrnieks (turpmāk – īrnieks) patstāvīgi norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – pakalpojums);
1.2. kādā īrnieks vienojas ar izīrētāju un pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju.

 

2. Saņemto pakalpojumu samaksas kārtību un termiņus nosaka dzīvojamo telpu īres līgumā, ievērojot normatīvo aktu prasības:
2.1. dzīvojamo telpu īres līgumā izīrētājs ar īrnieku vienojas, par kuriem pakalpojumiem īrnieks norēķinās patstāvīgi un par kuriem – ar izīrētāja starpniecību, ievērojot noteiktos termiņus;
2.2. līgumā par konkrēta pakalpojuma sniegšanu pakalpojuma sniedzējs vienojas ar pakalpojuma saņēmēju par pakalpojuma samaksas kārtību un termiņiem.

 

3. Ja īrnieks dzīvojamās telpas īres līgumā rakstiski vienojies ar izīrētāju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju, īrnieks ir atbildīgs par pakalpojumu samaksu noteiktajos termiņos, bet izīrētājs – par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju.

 

4. Īrnieks var vienoties ar izīrētāju vai pakalpojumu sniedzēju par avansa maksājumiem, maksājumu atlikšanu un maksāšanas nosacījumiem.

 

5. Īrniekam ir tiesības ne biežāk kā reizi mēnesī pieprasīt informāciju par dzīvojamā mājā uzstādīto skaitītāju rādītājiem, ar kuriem saskaņā katra norēķinu perioda beigās tiek noteikta maksa par konkrēto pakalpojumu, kā arī citu ar maksājumiem saistītu informāciju. Izīrētājam vai, ja īrnieks norēķinās patstāvīgi, pakalpojumu sniedzējam ir pienākums septiņu dienu laikā sniegt rakstisku atbildi uz minēto pieprasījumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

6. Izīrētājam ir tiesības ne biežāk kā reizi mēnesī rakstiski pieprasīt no īrnieka, kurš ar pakalpojumu sniedzēju norēķinās patstāvīgi, informāciju par veiktajiem maksājumiem. Īrniekam ir pienākums septiņu dienu laikā sniegt rakstisku atbildi, ja nepieciešams, iesniedzot maksājumus apliecinošu dokumentu kopijas.

 

7. Izīrētājam vai, ja īrnieks norēķinās patstāvīgi, attiecīgā pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pārbaudīt atsevišķā dzīvoklī uzstādīto skaitītāju rādījumus vai darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

8. Ja īrnieks vai persona, kura uz tiesiska pamata dzīvo dzīvoklī (turpmāk – dzīvoklī dzīvojošā persona), atrodas pagaidu prombūtnē septiņas dienas vai ilgāk, attiecīgajā laikposmā par viņu netiek iekasēta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju un kanalizāciju, kā arī par ūdeni, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

9. Īrnieks iepriekš rakstiski paziņo izīrētājam vai, ja viņš norēķinās patstāvīgi, pakalpojumu sniedzējam par dzīvoklī dzīvojošās personas prombūtni, ja tā ilgs vairāk nekā septiņas dienas pēc kārtas (izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē). Saņemtā informācija par personas pagaidu prombūtni nav izpaužama trešajām personām.
(MK 09.12.2008. noteikumu nr.1015 redakcijā)

 

10. Maksa par pakalpojumiem netiek pārrēķināta šādos gadījumos:
10.1. ja pagaidu prombūtnē atrodas persona, kura vienīgā dzīvo dzīvoklī;
10.2. ja par dzīvoklī dzīvojošo personu pagaidu prombūtni netiek paziņots šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā.
(MK 09.12.2008. noteikumu nr.1015 redakcijā)

 

11. Ja ūdens patēriņš dzīvoklī tiek uzskaitīts ar skaitītāju, kas atbilst normatīvo aktu prasībām mērījumu vienotības jomā, īrnieks maksā atbilstoši skaitītāja rādījumiem, ievērojot šo noteikumu 14., 19.1 un 20.punktā minētos nosacījumus.
(MK 09.12.2008. noteikumu nr.1015 redakcijā)

 

12. Ja nav uzstādīti skaitītāji vai pakalpojums nav mērāms, vienas dzīvojamās mājas ietvaros īrnieks par pakalpojumu maksā šādi:
12.1. par siltumenerģiju dzīvokļa apkurei (apsildei) – proporcionāli dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu (dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) kopējai platībai, atskaitot balkonu un lodžiju platību;
12.2. par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju – proporci­onāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam. Ja dzīvojamā mājā ir telpas vai telpu grupas, kas ir neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, maksājumu atsevišķam dzīvoklim aprēķina proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc šo telpu vai telpu grupas nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma;
12.3. par kolektīvo televīzijas antenu un radiotranslāciju – atbilstoši pieslēgumu skaitam;
12.4. par kanalizāciju – proporcionāli patērētajam ūdens daudzumam;
12.5. par siltumenerģiju koplietošanas telpu apkurei (apsildei) – proporcionāli dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu kopējai platībai;
12.6. par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai – atbilstoši dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu skaitam;
12.7. par lifta lietošanu – proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas, ja no kopējā maksājuma par dzīvojamo māju atskaita nomnieku maksājumus par telpām vai telpu grupām, kas ir neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas. Maksa par liftu tiek aprēķināta personām, kuras dzīvo otrajā stāvā un augstāk, bet, ja iekāpšana liftā otrajā stāvā nav paredzēta, attiecīgi trešajā stāvā un augstāk;
12.8. par ūdens patēriņu dzīvoklī (arī tad, ja skaitītājam ir beidzies verificēšanas termiņš) – ne vairāk kā 10 m3 (turpmāk – patēriņa norma) mēnesī par katru dzīvoklī dzīvojošo personu, ievērojot šo noteikumu 14. un 15.punktā minētos nosacījumus. Patēriņa normas ietvaros patērētā karstā un aukstā ūdens daļa tiek aprēķināta, piemērojot proporciju, kas noteikta, aprēķinot kopējo dzīvojamās mājas aukstā ūdens patēriņu (uzstādītā aukstā ūdens skaitītāja rādījumi) un siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim pret kopējo dzīvojamās mājas siltumenerģijas patēriņu;
12.9. par siltumenerģiju karstā ūdens sagatavošanai:
12.9.1. par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam;
12.9.2. par siltumenerģiju patērētajam karstajam ūdenim – proporcionāli patērētā karstā ūdens daudzumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

13. Ja atsevišķajā dzīvoklī ir ierīkota autonoma apkure vai ja dzīvoklī nelieto centralizēti sagatavoto karsto ūdeni, īrnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērētās siltumenerģijas daļu, kas attiecināma uz šo dzīvokli, atbilstoši sertificēta siltumapgādes speciālista izstrādātajam un ar izīrētāju saskaņotajam aprēķinam.

 

14. Ja daudzdzīvokļu mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī atsevišķos vai visos dzīvokļos ir uzstādīti skaitītāji un mājas iekšējā ūdenssistēma un skaitītāji ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos noteikto ūdens patēriņu, tiek veikts patēriņa pārrēķins, starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos, ievērojot šo noteikumu 21.punktā minētos nosacījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

15. Ja skaitītājs ir uzstādīts tikai daudzdzīvokļu mājas aukstā ūdens ievadā, ūdens patēriņu, ievērojot šo noteikumu 8., 9. un 10.punktā minētos nosacījumus, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

S = Pd : Pk x Vsk, kur

S – aprēķinātais ūdens patēriņš dzīvoklim;
Pd – atsevišķajā dzīvoklī dzīvojošo personu skaits;
Pk – dzīvojamā mājā dzīvojošo personu skaits;
Vsk – kopējais ūdens patēriņš pēc daudzdzīvokļu mājas ievada skaitītāja rādījumiem (m3).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

16. Ja skaitītāji nav uzstādīti ne daudzdzīvokļu mājas ūdens ievadā, ne dzīvokļos, par ūdens patēriņu maksā, ievērojot šo noteikumu 12.8.apakšpunktā noteikto ūdens patēriņu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

17. Izīrētājam ir tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs vai īrnieks nodrošina skaitītāja pirmstermiņa verificēšanu, pieaicinot izīrētāja pārstāvi. Ja īrnieks nepiekrīt skaitītāja verificēšanai, izīrētājs ūdens patēriņu dzīvoklim aprēķina, ievērojot šo noteikumu 12.8.apakšpunktā minētos nosacījumus.
(MK 09.12.2008. noteikumu nr.1015 redakcijā)

 

18. Ja verificēšanā konstatē dzīvojamāsmājas aukstā ūdens ievadā uzstādītā skaitītāja bojājumu vai arīir beidzies attiecīgā skaitītāja verificēšanas termiņš, par pēdējo norēķinu periodu norēķini tiek veikti, ņemot vērā dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumus, bet, ja dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai patēriņa normai.
(MK 09.12.2008. noteikumu nr.1015 redakcijā)

 

19. Īrnieks ūdens skaitītāja rādījumus nolasa katru mēnesi īres līgumā noteiktajā termiņā un nodod tos izīrētājam vai pakalpojuma sniedzējam (ja īrnieks norēķinās patstāvīgi) patēriņa sadales aprēķinu veikšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

19.1 Ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un īrnieks nevar iesniegt informāciju par skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.
(MK 09.12.2008. noteikumu nr.1015 redakcijā)

 

20. Ja īrnieks nav iesniedzis informāciju par skaitītāja rādījumu, patēriņa sadales aprēķina veicējs ūdens patēriņu dzīvoklim nosaka, ņemot vērā konkrētā dzīvokļa vidējo ūdens patēriņu pēdējos trijos mēnešos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

21. Ja patēriņa sadales aprēķinā starp mājas ievadā uzstādītā skaitītāja rādījumu un dzīvojamās mājas telpās un telpu grupās patērētā ūdens daudzumu (ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu) veidojas starpība, kas lielāka par 20 %, izīrētājs (ja norēķini tiek veikti ar izīrētāja starpniecību):
21.1. divu mēnešu laikā veic pasākumus stāvokļa izpētei un rakstiski paziņo par to īrniekam;
21.2. nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc stāvokļa izpētes veic pasākumus starpības samazināšanai.
(MK 18.09.2007. noteikumu nr.635 redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

22. Lai efektīvāk izmantotu siltumenerģiju, kā arī atvieglotu norēķinus, izīrētājs var iecelt vai īrnieki var ievēlēt pārstāvi, kas uzrauga siltumenerģijas režīmu, nolasa skaitītāju rādījumus un veic citus līgumā paredzētos pienākumus (turpmāk – energopārvaldnieks).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 09.12.2008. noteikumiem nr.1015)

 

23. Izīrētājs slēdz līgumu ar energopārvaldnieku par šo noteikumu 22.punktā minēto pienākumu veikšanu. Energopārvaldnieka tiesības, pienākumus un atbildību nosaka attiecīgajā līgumā.

 

24. Ar energopārvaldnieka pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz izīrētājs, ja viņš ir iecēlis energopārvaldnieku, vai īrnieki, ja energopārvaldnieks ir viņu ievēlēts.

 

25. Izīrētājs sedz izdevumus par pakalpojumiem, kas attiecas uz neizīrētām un neiznomātām dzīvojamās mājas telpām un telpu grupām.
 
26. Ja dzīvoklī līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir ierīkota autonoma apkure, līdz šo noteikumu 13.punktā paredzētā aprēķina izstrādei īrnieks maksā par mājas koplietošanas vajadzībām patērēto siltumenerģijas daļu, kas proporcionāla dzīvojamās mājas telpu un telpu grupu kopējai platībai.

 

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 26.marta noteikumus Nr.133 "Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 49.nr.).

 

Ministru prezidents A.Kalvītis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs